Jors Oro “Cilvēks klusumā”

Jors Oro “Cilvēks klusumā” “Cilvēks klusumā” ir dzejoļu krājums par ceļu, kas neved prom no pasaules, bet dziļāk tajā — caur sevi. Šajos tekstos klusums nav tukšums, bet telpa, kurā dzimst atziņa, sāpju jēga un gaismas klātbūtne. Krājums veidots kā iekšējs ceļojums: no meklējuma un zemes smaguma caur robežpieredzi un zaudējumu līdz apstā­šanās brīdim, kurā iespējams ieraudzīt sevi. Tā ir dzeja par robežām — starp gaismu un ēnu, piederību un svešumu, vārdu un bezvārdu. Šī nav skaļa dzeja. Tā nerunā, lai pārliecinātu. Tā paliek, lai būtu.